Njuorggán

Suoma ja EU davimus gilli

Njuorggán

Njuorggámis gávdnojit almmolaš bálvalusain beaiveruoktu ja skuvla ja girjerádjobusse, mii johtá gili mielde. Dasa lassin bálvalusaideaset fállet máŋggat sierra surggiid fitnodatdoallit. Gilis lea borramušgávpi Avvila apotehka áššiiddikšunbáiki, Poastta ja Matkahuolto bálvalanbáikkit ja maiddái Suoma davimus Alko buvda. Gávppi oktavuođas lea restauráŋŋa, mii lea rabas olles jagi.

Njuorggáma biras fállá hui buriid vejolašvuođaid astojohtimii. Njuorggámis beasat čuoigat duottaralážiid mielde, vuoigŋat Sámi buhtes áimmu ja návddašit oidnosiin luonddu jaskatvuođas gitta čuđiid kilomehteriid duohkái. Buolbmátjárgeainnu guoras lea Skáidejávrri bálggis, mii vuolgá kilomehtera duohken gilis, doalvu Njuorggáma čábbáseamos várdobáikái, Stuorrageađggevárrái. Stuorrageađggeváris čohkkángeađggi alde lea vuoiŋŋastuvvon, go leat gorgŋon gilis duoddarii. Geainnu guoras lea geđggiin huksejuvvon johkafanas, birasduodji Njuorggámii johtti – Nuorgamiin menijä. Dološ jiekŋameara vuonas šaddan Buolbmátjávrri biras heive erenoamážit maid lottiid ja šattuid geahčadeapmái.

Gilis gávdno maid álšasále, servviid ja rávesolbmuidskuvlla ordnen astoáigedoaibma ja maiddái riekkesdoaibma mánáide ja nuoraide.

Deatnu lea hui boares johtolat, mii geavahuvvui hálddahus- ja gávpegeinnodahkan juo 1500-logus. Vuollegeavgŋá garvima geažil Deanu gáddái šaddai johtinmáđii stuorát gálvomeriid fievrrideami várás. Dát guoikka garvin geinnodat lea dál museageaidnu, mas rahpasa čáppa oainnus Detnui.

Njuorggámis sáhttáge dahkat beaivetuvrraid álkidit Finnmárkku sierra sajiide ja vásihit Jiekŋameara fiinna duovdagiid. Norgga beale lagamus čoahkkebáiki, Dána Šaldi, lea dušše 25 kilomehtera duohken. Báikkálaš turismafitnodagat lágidit maid tuvrraid Njuorggámis Jiekŋameara guvlui, ovdamearkka dihte mohtorgielkkáin.

 

Njuorggáma giligárta

Nuorgam 1